He oro hinengaro: Ngaere Roberts me tona ao tuhi

June 26, 2018

He mātanga, he atamai a Ngaere Roberts (Ngāti Porou) ki te whakamāori i ngā pukapuka mō te nohinohi, kua oti i a ia ngā pukapuka a te momo i a Joy Cowley mā, i a Gavin Bishop mā, i a Ruth Paul mā te whakamāori. Inā a Vini Olsen-Reeder e kōrero ana ki a Ngaere mō tāna huarahi taki i te pūrākau mō te tamaiti.

 

You can read this interview in English here.

 

 Ngaere Roberts

 

Tēnā koe e Ngaere! Tuatahi, he uiui ā-tuhi tēnei, ehara i te uiui kanohi ki te kanohi. Ka nui taku māharahara ki tēnei tūāhuatanga i mua. Ināianei ia, e mārama ana te mana o tēnei huarahi nā te mea ko te reo i tūtaki ai tāua, ko tō reo tuhi tonu i roto i ō pukapuka! Nā reira, ko te hora o te pepa tō tāua papa. Ko te tūtaki ihu pene hei reo harirū mō tāua! Nā runga i tēnā, tēnei a Tauranga Moana e mihi atu nei. Tēnā, ko wai koe, nō hea koe, ā, nō hea tō reo Māori?

Tēnā rā koe!

 

Ko tēnei e tuhi atu nei, kei te mihi atu i raro i te kahu o te whakaiti.

 

Kei te mōhio tāua, kāre i tua atu o te kōrero-ā-waha, kanohi ki te kanohi, engari ka taea te aha? Nō reira, anei tāua e kōrero-ā-tuhi nei, i runga i te tūmanako, ka tutuki pai te kaupapa.

 

Ahakoa kua roa kē tēnei e noho ana i roto o iwi kē, ka hoki tonu te manawa, te aroha, ki te wā kāenga, nā te mea, i te mutunga, kāre i kō atu, kāre i kō mai!

 

Ko Hikurangi te maunga

Ko Waiapu te awa

Ko Ngāti Porou te iwi

Ko Ngāti Rangi te hapū

Ko Reporua te marae

Ko Tū AuAu te whare.

 

E pā ana ki taku reo, me mihi atu au taku māmā. Kāre māua ko taku tungāne i whakaakona ki te reo. Nā māua te waimarietanga, ko te reo Māori anake i kōrerohia i tō mātau kāenga, i waeanganui hoki i te whānau whānui tonu. Tae rawa ki te kura, kātahi anō ka rangona te reo Pākehā.

 

Nō hea tō aroha nui ki te pukapuka, ka mutu, he aha te huarahi i whāia e koe, kia noho i waenga i te tokoiti ihumanea e whakamāori pukapuka ana mō ā tātou tamariki mokopuna?

Ka mutu taku kura, ka kī mai taku māmā, ‘E haere ana koe hei kura māhita!’ Kāre he mahi tohetohe. Kotahi anake te kōrero, i aua wā. Koinā!

 

Nō reira, ko te mahi whakaako, taku mahi mō ngā tau e hia nei. Kei te mōhio te kaiako, ko te mahi pānui pukapuka, kei te pūtahi o te ao o te mātauranga. Ehara ko te pānui-ā-waha anake tāku e kōrero nei, engari ko ngā aronga katoa o te mahi pānui.

 

Mehemea ka raru te tamaiti i tēnei kaupapa, ka uaua ake mōna te piki ki ngā taumata teitei o te mātauranga.

 

Nō reira, ko tēnei tētahi kaupapa ka kaha whāia e te kaiako, arā, kia kaingākau mai te tamaiti ki te pānui.

 

Ko ahau tētahi o aua kaiako. I ahu mai i konei taku matatau ki te hira o tēnei kaupapa.

 

Ko Flit, Te Tirairaka: Te Rerenga I Hē (Scholastic), nā Kat Merewether, nā Ngaere Roberts ngā kōrero i whakamāori

 

Tēnā, kia huri ki ō mahi whakamāori pukapuka. Ka pānui ana ahau i ētahi pukapuka, ka rongo ahau i te āhua o te kaituhi i roto, ānō nei kua mōhio noa atu au ki a ia. He pērā anō te pukapuka kua whakamāoritia? Kei te rongo te kaipānui i te kaituhi, i te kaiwhakamāori rānei? Ka whai rānei koe kia mau tonu ko te wairua ake o te kaituhi? Kua hē katoa rānei tēnei whakaaro ōku?

Ka pai tēnei pātai.

 

Engari, mōku ake, ‘Kāo!’ Kāre a au e āta āro atu ana ki te kaituhi. Tērā pea ka mihi-ā-whakaaro atu, mō te ātaahua, mō te hanga rānei o te pūrākau kua tonoa mai hei whakamāoritanga māku.

 

Ko tāku, i te tuatahi, ko te pānui. Ka tahi, ka rua, ka toru pea ngā pānuitanga, arā kia rongo rawa a au i te tino tikanga o te pūrākau, kia mārama rawa a au ki te hanga o te pūrākau. Kātahi anō ka tīmata taku mahi whakamāori.

 

E pā ana ki tō pātai mehemea ka whai anō a au i te iho o te kaituhi Pākehā, ‘Kāo!’ Kei te reo Pākehā tōna ake iho, kei te reo Māori anō tōna.

 

Ehara i te mea he mana whakamāori pukapuka noa iho koe, engari he tākuta hoki kua puta i te whare wānanga. Ko tō kaupapa rangahau i a koe i reira, ko te arotake tuhituhi: arā, ko te huarahi, ko te takoto, ko te rere mai o te kupu kōrero. Kua whāngaihia ō mahi whakamāori e ēnei mātauranga āu?

Ko te whakautu ki tēnei pātai ko te ‘Āe!’

 

E pā tata ana ngā ariā Ringikuihi ki te mahi a te kaiwhakamāori.

 

E kōpani ana ngā ariā nei i ngā āhuatanga katoa o te reo, tīmata ana mai i ngā oro, ngā kupu, ngā kīanga, ki ngā rerenga kōrero me ō rātau hanga, tae noa ki te hanga o te katoa o te tuhinga.

 

Ka tika hoki ēnei āhuatanga ka puta pai mai te māramatanga o te tuhinga. He mea nui tēnei.

 

 

Ngā Whetū Matariki i Whānakotia (Scholastic), nā Miriam Kamo, rāua ko Zak Waipara, nā Ngaere Roberts ngā kōrero i whakamāori


 

Arā kē atu ō pukapuka mō te nohinohi, mō te pēpi kua tiki atu i tana pukapuka tuatahi. Ko tō reo tuhi tonu te waharoa māna e kuhu atu ki te ao pānui reo Māori. Kātahi te mana nui o tēnā āhuatanga! Kei te āta whai koe kia whāngai i tēnei reanga nohinohi nei ki te kupu?

Kāre he wāhi ki a au, e pā ana ngā pukapuka ka whakamāoritia e au. Nā te rōpū tā pukapuka tēnā karanga.

 

Heoi anō, kāre he raru o te āro atu ki ō tātau pēpi, ki ō tātau tamariki nohinohi.

 

Koinei hoki te wā mō te māmā, mō te pāpā, mō te kaiako rānei, ki te whāngai atu i ngā kupu Māori, i ngā kīanga, i ngā rerenga kōrero, kia rongo ai rātau, kia waia ai ngā taringa ki i te reka o te tangi o te reo Māori.

 

Ahakoa tēnā, ko ētahi o āu pukapuka mō te tamaiti āhua pakeke ake, kua tīmata pea ki te kura (pēnei i a Ko Meru). Ka rerekē ō tikanga whakamāori mō tēnei reanga? He rerekē rānei tō huarahi whakamāori i ēnei pukapuka?

‘Kāo!’ Ko te mea kē, ko ngā kaupapa ka tuhia mō ngā mokopuna nohinohi, ka rerekē ki ngā kaupapa mō ngā kaipānui āhua pakeke ake. Mā ēnei āhuatanga e hua mai te reo ka whakamahia.

 

Kia kaua hoki tātau e wareware mō te koi o ngā hinengaro o ngā tamariki nohinohi, ā, ka whakaaro ki te huri ki te whakangāwari ake i te reo. ‘Kāo!'

 

Kāre e roa ka mau i a rātau, engari me rite tonu tā rātau rongo i te reo, ā, me te mea hoki, me tika tonu ngā mahi whāngai atu i te reo.

 

Ko tētahi o aku tino whakamāori āu, ko Ko Meru nā Gavin Bishop. Ka tino pai ki ahau tō whakamāori i te kupu Pākehā pēnei i te clippity-clop ki te patu-patupatu – ehara i te mea he whakamāori noa i te kupu, engari kei reira anō ko te taki o te kupu. He kaiwhakamāori hoki ahau engari ko te reo Māori taku reo tuarua, kāore pea i ahau te pūkenga whakamāori pēnā, kia pēnā te mirimiri i te kupu i te wā poto noa. Ka roa koe e whakaaro ana me pēhea te whakamāori i te kupu pērā? Ka māori noa rānei ēnei whakamāori ki te hinengaro e tangata whenua ana te reo Māori?

He tino pūrākau a Ko Meru, he tika tāhau!

 

Ko tāku e whakapono ana, mehemea ka taea tētahi āhuatanga mā te reo Pākehā, ka tāea anō mā te reo Māori!

 

Ko tēnei āhuatanga e kōrero nei koe, i roto i te reo Pākehā, ko te ‘onomatopoeia’ nē rā? Kei te reo Māori anō ōna harurutanga, ōna ake oro.

 

Mōkū ake, i a au e whakamāori ana, ka puta taua haruru hei whakaaro. Ka hurihia hei oro i te tuatahi. Kātahi ka hangaia mai he kupu i roto i te hinengaro, ā, ka tuhia i runga i te tūmanako ka mārama ki te kaipānui.

 

The Kiwi Go Marching One by One (Scholastic), nā Peter Millett rāua ko Deborah Hinde, nā Ngaere Roberts ngā kōrero i whakamāori

 

Kīia ai te kaiwhakamāori he pou takawaenga reo noa, ka noho ki waenganui whakawhiti reo ai, mō te mārama ki te katoa te take. Ki ahau, he rerekē te whakamāori pukapuka, ehara i te pou takawaenga e taea ai e te kaipānui reo Māori me te kaipānui reo Pākehā te whakawhiti kōrero i waenga i a rāua. Ko te mea kē, kia hikohiko tahi ai te ngākau o tēnā, o tēnā, i a ia e pānui ana. E tika ana tēnei?

E rua ngā horopaki kua kōrerotia nei e koe, ki taku titiro.

 

Heoi anō, mō te kaiwhakamāori, he ōrite ngā whāinga roa i roto i ngā horopaki e rua nei, arā, kia:

 

(i) tika te whakamāori i mua i te whakawhitinga kōrero, whakaaro rānei;

(ii) hua mai te māramatanga ki te kaiwhakarongo, ki te kaipānui rānei.

 

Ka tika te āro a te kaiwhakamāori, ki ēnei āhuatanga e rua, ahakoa te horopaki, ka tau pai tō take tuatoru, arā, ko te kaingākau ki te pānui, ki te whakarongo rānei.

 

He uaua pea te noho hei pū kōrero, e pūrākau ana i ngā kōrero a ētahi atu. He mana nui tēnā māhau engari ki tāku titiro nei, he māmā noa ki a koe. He uauatanga, he taumahatanga kei roto i ēnei tūmomo mahi?

Ko te mea nui ki a au, kia hāngai te tikanga o te pūrākau Māori ki tērā o te pūrākau Pākehā. Koinei pea te mātātaki matua.

 

He aha kei tua...?

Ko wai ka tohu, ko wai ka hua!?

 

Tēnā, ka riro mā te pū kōrero te kupu whakamutunga e tuku. He kōrero atu anō āu?

Kia kaha tonu tātau, te iwi Māori, ki te whakaora mai anō i tō tātau reo rangatira. Kei runga i ō tātau ake pakihiwi tēnei kawenga. Kia kaua tātau e tuku mā iwi kē tēnei mahi nui tonu e hari.

 

Mauri ora ki a koe Vini, otirā ki a tātau katoa! 

 

 

 

 

KO FLIT, TE TĪRAIRAKA: TE RERENGA I HĒ 

nā Kat Merewether, nā Ngaere Roberts ngā kōrero i whakamāori

Scholastic

RRP $17.99

 

Hokona ināianei

 

vini olsen-reeder

Ko Koopukairoa te maunga,

Ko Waitao te awa,

Ko Rongomainohorangi te whare tipuna,

Ko Tūwairua te wharekai.

 

Ko Ngā Pōtiki a Tamapahore te iwi,

Ko Te Tauhou te tangata,

Ko Paraire te whānau.

 

Ko Vincent Ieni Olsen-Reeder ahau. He kaiako reo ahau ki Te Whare Wānanga o Wikitōria. He ngoke kai whārangi, he kaituhi, he ngākau nui ki te whai kia noho para kore.

 

 

 

 

 

 

Share on Facebook
Share on Twitter
Please reload